Lauku partnerības „Lielupe” vadītāja Līga Švānberga kopā ar biedrības „Pārtikas amatnieki” pārstāvi un LLKC Jelgavas nodaļas uzņēmējdarbības konsultanti Videgu Vītolu un Jelgavas novada pašvaldības starptautisko projektu vadītāju Anitu Škutāni no 3. oktobra līdz 7. oktobrim piedalījās seminārā „Ilgtspējīga lauku uzņēmējdarbības un vietējo pārtikas produktu attīstība reģionos” Igaunijā un Somijā. Tika iepazīti Igaunijas VRG „Arenduskoda” (attīstības centrs), kuras teritorija ir pieci pagasti Igaunijas ziemeļdaļā ap Lahema nacionālo parku, atbalstītie un realizētie Leader projekti.
Semināram turpinoties Somijā, tika iepazīti VRG Sepra teritorijā, kas iekļauj lauku reģionu ap Somijas dienvidaustrumos ap pilsētu Hamina, esošie lauku uzņēmumi, kas gan ražo, gan arī nodrošina vietējo produktu realizāciju. Semināra pēdējā dienā tika iepazīti vairāku Somijas VRG realizētie starptautiski projekti, sniegti priekšlikumi darba grupā par to kā vairāk popularizēt vietējo produktu atpazīstamību tieši jauniešu vidū, kā veicināt tūrisma aktivitātes piesaistot kultūrvēsturisko mantojumu un kā attīstīt uzņēmējdarbību lauku kopienās. Seminārā noslēgumā tika prezentēta Igaunijas VRG starptautiskā projekta par uzņēmējdarbības attīstību laukos, kurā plānojam iesaistīties kā sadarbības partneri, kopā ar vēl vienu Igaunijas VRG un trijām Somijas VRG.
Divu dienu vizīte un diskusijas Igaunijā un trīs dienu Somijā, noved pie galvenās atziņas – Ziemeļigaunijas nelielās tūrisma saimniecības izceļas ar īpašu kvalitāti un sajūtas radīšanu, ka esi īpašs viesis, tāpat apbrīnojama ir vietējās tūrisma sadarbības tīkla vadītājas enerģija un darba spars šī sadarbības tīkla uzturēšanā un tālāku ideju plānošanā. Somijā redzētie uzņēmumi, kas ražo vietējos produktus, vai nodarbojas ar to realizēšanu, kā arī sniedz ēdināšanas pakalpojumus, radīja pašsaprotamu iespaidu un stabilitātes sajūtu uz pareizo virzību.
Ziemeļigaunijā teritorijā ap Lahemā nacionālo parku ir nelielas tūrisma saimniecības un greznas muižas, kas nodrošina viesnīcu servisu. Tūrisma pakalpojumu sniedzēji izceļas ar vietējo produktu izmantošanu un kultūras mantojuma popularizēšanu.
Atzinīgi jānovērtē šī reģiona lauku tūrismā iesaistītie uzņēmēji, jo daudzi ir spējīgi piedāvāt kvalitatīvu, vietējo ēdienu. Uzņēmēji ir sapratuši, ka tūristiem ir svarīgi nobaudīt vietējo ēdienu, kas sniedz priekšstatu arī par vietējām tradīcijām reģionā. Attiecībā uz nosacījumiem, kas jāievēro, piedāvājot ēdināšanas pakalpojumu, aptaujātie uzņēmēji, atzina, ka katrs savā laikā, sakārtojuši prasības un neredz nekādus šķēršļus, šai darbībai. Turklāt, tas ir viens no pakalpojumiem, kas ir visaugstāk novērtēts klientu vidū. Tūristi īpaši izvēlās saimniecības, kas piedāvā uz vietas gatavotu ēdienu, no vietējiem produktiem. Pieminot statistikas datus, vislielākais tūristu skaits ir no Somijas, Krievijas un Latvijas. Kā atzina biedrības vadītāja, tad somi īpaši uzsver to, ka vietējās, nelielās tūrisma saimniecības ir tas, ko somi labprāt skatās un mācās no igauņiem, jo Somijā pēdējos gados ir bijusi tendence, veidot apjomīgus tūrisma piedāvājumus, ko vienlaicīgi var izmantot vairāki simti cilvēku. Tāpēc somiem ir interesantas šādas nelielas lauku tūrisma saimniecības, kas var vienlaicīgi uzņemt tikai dažas ģimenes, piedāvājot augstas kvalitātes nišas piedāvājumu. No klientu segmentēšanas viedokļa ir jāsaprot, vai tiek veidots plaši pieejams pakalpojums par vidēju un vidēji zemu cenu, ar iespējamu lielu klientu skaitu, vai īpašs, nišas produkts par vidēji augstu un augstu cenu, kas piesaista attiecīgu mērķauditoriju, kas izvēlās tieši šādus pakalpojumus. Kā atzīst sadarbības partneri, tad klientu skaitam šādam nišas produktam Igaunijā, ir tendence pieaugt.
Reģiona dabiskā ainava, uzņēmēja izveidotais piedāvājums, kas ietver ilgtspējīgas darbības principus (tīra vide, dabīgi materiāli, veselīgs un kvalitatīvs ēdiens, vietējās tradīcijas, personīga attieksme) kopā veido augstas kvalitātes, vietējo lauku tūrisma piedāvājumu. Jāatzīst, ka Lahema reģionā, kur apvienojušies iepriekš minētās saimniecības, tiek piedāvāts ļoti kvalitatīvs, ilgtspējīga tūrisma piedāvājums, kas patiesi var kalpot kā iedvesma un labais piemērs citiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un iesācējiem nozarē.
Ilgtspējīga tūrisma biedrība „Ehedad elamused Lahema”
17 Ziemeļigaunijas tūrisma pakalpojuma sniedzēji apvienojušies vietējā sadarbības tīklā un darbojoties kā nevalstiskā organizācija ir realizējuši vairākus Leader projektus tūrisma attīstībai, akcentējot vietējo produktu izmantošanu un kultūras mantojumu. Lahemā ilgtspējīgas tūrisma attīstības tīklam, piesaistot Leader projektu finansējumu ir izveidots zīmols, kā arī veiktas citas kopīgas mārketinga aktivitātes: mājas lapa http://www.ehedad.ee/, kur informāciju var skatīt igauņu un angļu valodā, mājas lapā ir ievietota informācija par visiem tīkla dalībniekiem un karte. Tāpat sadarbības tīkla projektā izveidoti drukāti materiāli, kopīgi dizaina elementi, piem. priekšauti un ceļa norādes zīmes ar vienojošu logo uz visām sadarbības tīkla saimniecībām.
Teritorija ap Lahema parku izceļas ar skaistu ainavu, savvaļas mežiem, tūrisma saimniecības piedāvā izbaudīt unikālo dzīvesveidu tuvu dabai - mājīgu izmitināšanu, mieru un klusumu. Īpašā cieņā ir veselīga vietējā pārtika. Ikviens uzņēmējs, kas vēlās pievienoties šai biedrībai, tiek iepazīstināts ar biedrības izveidotajiem nosacījumiem, kas jāievēro, lai pievienots šai organizācijai un kopīgi īstenotu mērķus. Viens no būtiskākajiem noteikumiem ir ilgtspējīga domāšana un rīcība, kas izpaužas gan lauksaimniecības produktu audzēšanā, pārstrādē, viesiem piedāvājot augstas kvalitātes vietējo produktu. To veido videi draudzīga saimniekošana un dabīgu materiālu izvēle jebkura veida būvēs, kas tiek izmantotas gan pašu, gan viesu uzņemšanai. Ikvienu jauno biedru iesaka kāds no esošajiem uzņēmējiem, kas tiek apciemots, iepazīstot pretendenta darbības principus, izvērtējot, vai tie ir saskaņā ar ilgtspējīgu pieeju lauku tūrisma piedāvājuma veidošanā. Biedriem ir jauka tradīcija, rīkot talkas un doties vienam pie otra, lai palīdzētu un koptu biedru savstarpējo saprati, izpalīdzību un prasmes sadarboties.
Vietējā rīcības grupa „Arenduskoda”
Darbs pie vietējo produktu popularizēšanas turpinās, Igaunijas VRG „Attīstības centrs”, kuras darbības teritorija ietilpst pagasti ap Lahemā nacionālo parku, realizē projektu, kura mērķis ir izveidot un attīstīt Ziemeļigaunijas vietējo produktu zīmolu, kas faktiski nav tikai vietējo pārtikas produktu zīmols, bet tiek uzskatīts par teritorijas atpazīstamības zīmolu. Šobrīd zīmols lietošanā tiek piešķirts tikai VRG „Attīstības centrs” darbības teritorijas saimniecībām un organizācijām, bet ir uzsākta sadarbība ar citām VRG Igaunijā, tādējādi nodrošinot zīmola tālāku izplatīšanos.
Vietējo produktu zīmola izveidošanas mērķis ir sniegt atbalstu reģiona vietējo produktu ražotājiem, nodrošinot kopīgu mārketingu. Svarīga ir vietējo produktu izplatīšanās, izveidojot kopīgu zīmolu tiek veicināta vietējo pārtikas produktu un pakalpojumu sniedzēju ilgtspējīga attīstība. Lai zīmolu varētu izmantot vietējās saimniecības un iestādes, tiek veidota novērtēšanas komisija un kopīgas mārketinga aktivitātes zīmola izplatīšanai un popularizēšanai. Vietējo produktu zīmols nenozīmē tikai vietējo pārtikas produktu popularizēšanu, tā ir teritorijas atpazīstamības un nākotnē arī kā kvalitātes zīme, kas var tikt piešķirta arī muzejam, NVO, tūrisma saimniecībai vai ēdināšanas uzņēmumam, kas vai nu ražo vietējos pārtikas produktus, vai arī izmanto tos ēdināšanā savā objektā, tūrisma saimniecībā, skolā, bērnudārzā utt. Produktus, kurus piegādā līdz 100km rādiusā, uzskata par vietējiem produktiem. Vietējā produkta atpazīstamības zīme tiek piešķirta uzņēmējam uz trīs gadiem. Kad tuvojās termiņa beigas, organizācijas koordinators sazinās ar uzņēmēju un jautā, vai ir vēlme turpināt to izmantot. Novērtējot katru jauno uzņēmēju, biedrības komisija pieaicina nozares ekspertus. Komisijas pilnvaru laiks ir divi gadi.
Zīmola piešķiršanai ir izveidoti kritēriji, saimniecības tiek apsekotas un tikai pēc tam, kad vērtēšanas komisija ir pārliecinājusies par augstu kvalitāti saimniecības darbības jomā, zīmols tiek piešķirts uz noteiktu laiku. Zīmola piešķiršanai ir izveidota īpaša harta un nosacījumi, ir mājas lapa, pagaidām gan tikai igauņu valodā. http://kohaliktoit.arenduskoda.ee/
Daži nosacījumi, ar kuriem sadarbības partneri iepazīstināja, lai vietējie pakalpojumu sniedzēji saņemtu šo atpazīstamības zīmi: jāpārzina ilgtspējīgas saimniekošanas pamatprincipi, produktu gatavošanā, cik vien tas ir iespējams, izmanto vietējās izejvielas, izmanto vietējās tradīcijas produktu gatavošanā, uzņēmējdarbībā tiek izmantoti videi draudzīgi materiāli, tiek gatavots veselīgs ēdiens, tiek popularizēts princips par vietējās kultūras saglabāšanu, kas atspoguļojās vietējā produktā.
Pēc teorētiskās semināra daļas, bija iespēja iepazīt un redzēt arī saimniecību praktisko pusi. Semināra laikā tika apskatītas 5 Lahemā tūrisma attīstības tīkla saimniecības un 2 muižas, kas popularizē vietējo produktu. Ievērības vērtas ir mazo saimniecību izveidotās mājas lapas, kas izceļas ar labu dizainu un vienkāršību. Saimniecībām un objektiem, kuriem mājas lapas ir norādītas, tās ir izveidotas arī angļu valodā.
Vana-Sirge Kulik trušu ferma Kusalu pagastā
Saimniecība nodarbojas ar truškopību jau četrus gadus. Fermā ir izveidota sertificēta kautuve. Degustācijai tiek piedāvāti ēdieni, kuru pagatavošanā izmantota trušu gaļa. Saimniecībā kopumā 140 trušu liela saime. Produkts, ko saimniecība realizē ir trušu gaļa un āda. Saimniecība pamazām iesaistās lauku tūrisma piedāvājumā. Paši saimnieki nav rūdīti lauku cilvēki, jo vīrs strādā Tallinā, bet sievas līdzšinējā pieredze ir grāmatvedība. Tomēr abi ir izlēmuši audzēt trušus un nākotnē paplašināt savu darbību.
Mageda biškopības saimniecība Kusulu pagastā
Saimniecībā ir vidēji 50 bišu saimes. Kā stāsta saimniece, tad Igaunijā ir daudz biškopju. Šai nozarei liels izaicinājums ir nodrošināt bitēm augu bagātību, jo Igaunijā vietām augsnes virskārta ir vien ~20cm, pārējo zemes virskārtas slāni veido kaļķakmens. Līdz ar to, augsnes ir nabadzīgas un zemniekiem krietni vien jāpiestrādā, lai bagātinātu augsni. Tomēr neskatoties uz to, biškopības produktiem ir labs noiets.
Madi brīvdienu māja Kadrinas pagastā (http://maditalu.maaturism.ee/)
Madi brīvdienu māja atvērta visu gadu, nodrošinot iespēju pasākumiem ģimenes vai draugu lokā līdz 20 cilvēkiem. Ir pieejamas naktsmītnes iespējas, ar malku kurināma somu sauna vai senā dūmu pirts. Akmens muižā ir moderna ēdamistaba, atpūtas zona un semināru telpa, tāpat ir pieejama segta virtuve brīvā dabā. Madi brīvdienu mājā gatavo maltītes, izmantojot vietējo pārtiku un pašu izaudzētos dārzeņus un ogas. Tāpat saimniecība piedāvā sportiskas aktivitātes - futbols, basketbols, badmintons un kam ir īpaša interese, tiek piedāvāta iespēja izmēģināt sezonas lauksaimniecības darbus- siena pļaušanu ar izkapti, vīnogu ievārījumu vārīšanu un ārstniecības augu vākšanu.
Kuusiku lauku māja (http://www.kuusikunaturefarm.ee/)
Tūristus, kas mīl dabu un klusumu laipni aicina Kuusiku lauku māja, kur tiek piedāvātas mazas un mājīgas naktsmītnes un lauku pirts.
Saimniecības ēkas, dažādu augu, ziedu un koku apkārtne ap māju rada klusumu un mieru. Īpašu mājīgumu piešķir mājas un pirts interjers, kas veidots tikai kokā, kā pati saimniece lepojas, ka viņas mājā var atrast tikai dažus plastmasas priekšmetus. Īpašu noskaņu rada tas, ka Kuusiku māja ir meža vidū, prom no steigas un pilsētas un ciema kņadas, noslēpumainību piešķir dīķītis, tā apkārtējais noformējums, kā arī fakts, ka nereti māju apciemo „nelūgti ciemiņi” - meža dzīvnieki.
Kuusiku lauku mājā ēdienu gatavo pati saimniece, izmantojot tikai vietējos un ekoloģiskos produktus. Saimniece piedāvā no ekoloģiskiem produktiem uz vietas ceptu maizi. Viesi tiek gaidīti visu gadu, ja ir interese tiek piedāvātas ekskursijas Lahemā nacionālajā parkā.
Saimniece Sirje, ir pieredzējusi uzņēmējdarbības un lauku tūrisma konsultante, kas palīdzējusi uzsākt uzņēmējdarbību, daudziem lauku uzņēmējiem Igaunijā. Šobrīd saimniece darbojās ilgtspējīga tūrisma biedrībā un īsteno dažādus projektus, kas vērsti uz ilgtspējīga tūrisma un vietējo produktu attīstību reģionā un visā Igaunijā. Savā saimniecībā Sirje var uzņemt 12 viesus. Sirje atzīst, ka tūristiem un pašiem uzņēmējiem kā ieguvums ir izveidotais sadarbības tīkls, kas ļauj savstarpēji sadarboties gan produktu tirdzniecībā, gan klientu piesaistē viens otra saimniecībai. Netālu no šīs saimniecības dzīvo saimnieku bērni, kas novērtējuši dzīvi saskaņā ar dabu un izvēlējušies savu dzīves vietu tieši šeit netālu no vecākiem. Tas ir labs piemērs, kad vecāki ir mācējuši radīt tādus dzīves apstākļus lauku vidē, kad bērniem pašiem ir vēlme šeit apmesties uz dzīvi un palīdzēt vecākiem lauku tūrisma jomā.
Iisaku aitkopības un rokdarbu saimniecība (http://www.iisakatalu.ee)
Šajā lauku sētā sagaidīta jau sestā paaudze. Saimniecība audzē šķirnes aitas. 2010. gadā saimniecībai piešķirts Vaislas ganāmpulka statuss. Pārdošanā tiek piedāvāti šķirnes jēri. Isaku saimniecība nav tikai vienkārši aitkopības ferma, tā ir izcila Igaunijas seno apmetņu, amatniecības prasmju, ģimenes un dabas vērtību saglabāšanas piemērs.
Otra saimniecības nozare ir rokdarbi. Tiek darināti vilnas spilveni un segas, zeķes un cimdi, čības, aitādas un lupatu paklāji. Uz vietas tiek organizētas filcēšanas nodarbības.
Saimniecībā viesi tiek uzņemti pēc iepriekšējas pieteikšanās. Brīvā dabā ir iekārtota īpaša vieta, lai iepazīstinātu viesus ar senču dzīvesveidu, darba instrumentiem, amatniecības prasmēm un rotaļlietām. Apmeklētājiem liek aizdomāties dabas vērtībām un vienmēr atcerēties to, ja no dabas kaut ko paņemam mums, arī jāspēj dot savs ieguldījums dabas vērtību saglabāšanai. Simboliski to apliecina saimnieces izveidotā tradīcija, katram viesim iedodot lentu, kuru pašam jāpiesien pie kāda no apkārtnē esošajiem kokiem. Tiek iedota arī graudu saujiņa, kas simboliski pateicībā par ražu jānoliek uz kāda no tuvākajiem akmeņiem. Tas ir labs praktiskais piemērs, kas rosina cilvēkus padomāt par došanu un ņemšanu. Neaizmirst, ka šim procesam ir jābūt līdzsvarā.
Adami viesu māja (http://www.adami.ee/)
Adami viesu māja atrodas Lahemā nacionālajā parkā, netālu no smilšu pludmales, ieskauta pirmatnējā mežā un neskartā dabā, kas viesu mājai piešķir īpašu noskaņu.
Viesu mājā tiek piedāvāta izmitināšana 16 personām, tā ir ideāla vieta, lai būtu prom no pilsētas trokšņa un darba steigas. Adami viesu mājā piedāvā izbaudīt seno dūmu pirti, pabūt vienatnē meža miera un klusuma ieskautajā meža namiņā. Ja viesu mājā tiek pasūtītas maltītes, tās tiek gatavotas tikai no vietējiem un ekoloģiskiem pārtikas produktiem, pašu salasītām sēnēm un ievāktām ogām. Šeit saimniece, kas ir profesionāla aktrise, piedāvā jaukas naktsmītnes, bet pats galvenais, saimniecei patīk un padodas gatavot gardas maltītes, kas tiek servētas personīgās mājas stikla verandā. Baudot šādu personīgu attieksmi un izcili pagatavotu ēdienu ar vietējiem akcentiem gan produktu izvēlē, gan receptēs, viesis saņem augstas kvalitātes servisu. Ikviens var sajusties, kā īpaši gaidīts viesis, kaut arī šajā mājā ir svešinieks. Tas patiesi ir vienreizējs un izcils piedāvājums, kādu nav iespējams nodrošināt restorānos, jo šeit viesis tiek uzņemts savā mājā, kā sen gaidīts ciemiņš. Protams, šāda veida piedāvājums, kurā izmantoti tikai vietējie reģiona produkti, kopā veido kvalitatīvu nišas produktu ar atbilstošu cenu līmeni. Saimniece savu virtuvi ir sakārtojusi atbilstoši higiēnas normām un oficiāli piedāvā mājās gatavotu maltīti.
Tautas nams Kolgakula pašvaldībā
Tikām iepazīstināti ar ciemu sabiedriskās dzīves organizēšanu, neliela diskusija tika noorganizēta Kolgakula ciema mājā, kas darbojas, kā vietējo iedzīvotāju saieta nams. Saieta nams uzcelts par pašvaldības finansējumu, bet tā apsaimniekošana nodota vietējo iedzīvotāju biedrībai. Centra vadītāja atalgojums daļēji ir nodrošināts no pašvaldības puses, savukārt pārējo atalgojumu centra vadītājai ir jānopelna ar pasākumu organizēšanu vai telpu iznomāšanu saviesīgiem pasākumiem. Centrā strādā brīvprātīgie organizējot dažādas brīvā laika aktivitātes, kulinārās pēcpusdienas, bet piem., sestdienā biedrība telpas iznomājusi kāzu svinībām, nodrošinot telpu un galdu noformējumu. Tiekoties ar tautas nama vadītāju, secinām, ka šeit ļaudis tiešām ir aktīvi un regulāri pulcējās uz pasākumiem, kuru tematiku paši ir izvēlējušies. Kā viens no piemēriem ir ģimenes dienas, kad ģimenes tautas nama virtuvē gatavo un bauda kopīgi maltīti vietējiem produktiem. Vēl tiek īstenoti rokdarbi, kopīga filmu un izrāžu skatīšanās. Pasākumos parasti piedalās apmēram 100 vietējie iedzīvotāji. Biedrībai ar pašvaldību ir noslēgts telpu nomas līgums uz 20 gadiem.
Vihulas muižas apskate un Sagadi muiža
Vihula muiža tikusi nopostīta Lielā Ziemeļu kara laikā, bet tāda kā redzama šobrīd uzcelta laikā no 1820. līdz 1880. gadam. Kopš tā laika muiža ir pilnībā atjaunota un restaurēta un tagad lepojas ar smalku restorānu un luksuss viesnīcu. Muiža ir brīvi pieejama jebkuram apmeklētājam, savukārt viesnīcā un muižas informācijas centrā var iegādāties suvenīrus – vietējos produktus, kas glīti iesaiņoti un noformēti ar īpašu Vihula muižas zīmolu.
Citā Ziemeļigaunijas krāšņā muižā piedalāmies sanāksmē ar vietējās pašvaldības un Igaunijas VRG „Attīstības centrs” pārstāvjiem. Tika pārrunāti dažādi pašvaldības attīstības jautājumi, tiek pastāstīta Jelgavas novada pašvaldības darbs un pieredze pie vietējo produktu popularizēšanas, Igaunijas kolēģi tiek iepazīstināti ar zīmoliem Jelgavas novads – stabilai nākotnei un Vietējais ražotājs – novada lepnums. Vihula pašvaldība pagaidām nav īpaši iesaistījusies mārketinga aktivitātēs vietējo produktu popularizēšanā, bet labprāt mācītos Jelgavas novada pieredzi. Vietējā VRG iepazīstina ar situāciju Leader projektu jomā, Igaunijas aktuālākais jautājums, kas ir izskanējis arī Eiropas lauku parlamentā Briselē, saistās ar vietējo iedzīvotāju saieta namu uzturēšanu, kas pēdējos gados izveidoti piesaistot Leader finansējumu.
Pēc Igaunijas mājīgo saimniecību un eleganto muižu apskates semināra otrā daļa turpinās dienvidrietumu Somijas piekrastē, kas ietver Kotkas un Haminas pilsētas, kā arī pašvaldības Pyhtaa, Miehikkala un Virolahti.
Vietējo produktu veikals un restorāns Alppiruusu
Vienā ēkā ir izvietota ēdnīca, restorāns, konferenču centrs, izklaides iespējas, kā arī blakus ir degvielas uzpildes stacija. Alppiruusu ir nozīmīgs ar to, ka tiek organizēta vietējo pārtikas produktu un amatniecības izstrādājumu tiešā pirkšana un pārdošana. Restorāna maltītes tiek gatavotas no vietējiem pārtikas produktiem, tos drīkst piegādāt no 100-150 km rādiusā, lai produkts saglabātu vietējā produkta īpašo statusu. Somijā darbojās likums, kas ierobežo produktu piegādes attālumus. Lai saglabātu šo statusu, daļēji uzņēmējiem tas liedz paplašināties, bet liek palikt esošajā ražošanas līmenī. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā, iespējams uzņemt 100 cilvēkus dienā. Ēdienu gatavo četri pavāri un viens konditors. Iestāde strādā no 6.00-21.00. Iespēja pasūtīt ēdienu līdzņemšanai. Katru gadu, septembrī šeit tiek rīkots, īpašs vietējā ēdiena godināšanas pasākums, ko iecienījuši vietējie reģiona iedzīvotāji. Uzņēmums atrodas vairāku lielceļu krustojumā, ārpus apdzīvotas vietas. Pamatā mērķa auditorija ir vietējie iedzīvotāji, vasaras sezonā šo vietu apmeklē daudz tūristu, īpaši daudz grupas ir no Krievijas. Ēdienu gatavošanā, tiek izmantoti 90% vietējās izcelsmes produkti. Pamatā uzņēmums sadarbojās ar sešām saimniecībām, kas piegādā izejvielas. Maize tiek cepta ēdināšanas uzņēmuma uz vietas. Tiek piedāvāta īpaša alus un šokolādes maize. Produktu piegādes tiek veiktas trīs reizes nedēļā.
Vietējo produktu veikala pirmsākumi meklējami 1992.gadā, kad apkārtnes zemniekiem un amatniekiem radās jautājums, kā radīt pievienot vērtību produktiem, kas izgatavoti un pārdoti tieši patērētājiem.
Vietējie zemnieki apvienojās kooperatīvā un 1993.gada decembrī atvēra pārtikas produktu veikalu. Veikalā ir plašs produktu klāsts, sākot ar svaigo produkciju, līdz pat amatniecībai. Veikalā ir ļoti liels pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem, īpaši pēc bioloģiskās cūkgaļas, ko nespēj pietiekami nodrošināt. Gadu gaitā mainījušies veikala darbības principi. Šobrīd veikals pieder vienam uzņēmējam, kas sākotnēji ir bijis viens no kooperatīva dibinātājiem. Šobrīd īpašnieks iepērk produkciju no reģiona zemniekiem. Sākotnēji tika piesaistīti 20, vēlāk vēl tikpat vietējie ražotāji. Kopumā tiek piegādāta produkcija un amatniecības izstrādājumi no 40 uzņēmējiem. Veikala saimnieks meklē jaunus potenciālos zemniekus-piegādātājus, kas audzē bioloģisko produkciju. Par precēm un produktiem, norēķini tiek veikti pēc preču realizācijas. Veikalā visai produkcijai ir 27% uzcenojums, lai segtu veikala uzturēšanas izmaksas. Veikals nepieņem tirdzniecībā produktus, kas tikuši ražoti neievērojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus principus (piem. desas ar soju). Produktu cenas (bioloģiskās olas 5.50EUR/ 10gab., desas 13.19 EUR/kg, strausu gaļa 35EUR/kg, strausu gaļas fileja 45EUR/kg). Cenu līmenis ir samērā augsts, salīdzinot ar Latvijas vietējiem produktiem. Neskatoties uz to, pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem strauji pieaug.
Mustila vīnu saimniecība
Uzņēmums „Mustila Vīns” izveidots 1997.gadā. Stādaudzētava un dendrārijs ir saimnieku pamatnodarbošanās. Papildus stādaudzētavai, tika uzsākta vīna ražošana. Gada laikā šo vietu apmeklē 50 000 cilvēku. Pastāv divas aktīvās sezonas, viena no tām ir pavasaris, kad zied rododendri un otra ir laiks pirms Ziemassvētkiem, kad ierodas viesi un tūristi. Šajā laikā īpaši pieaug pieprasījums pēc vīna un tā degustācijām. Gadā tiek realizēti apmēram 20 000 litri vīna. Somijā ir likums, kas nosaka to, jo vairāk saražo litrus alkohola, jo augstākas ir izmaksas analīzēm un dažādu pārbaužu veikšanai. Tas daudzus uzņēmējus notur noteiktā alkohola ražošanas apjomā, neļaujot palielināt apjomus. Somijā, vēsturiski vīna ražošanai ir senas tradīcijas. Tomēr 1940-tajos gados to neražoja vispār. Tikai 1995.gadā atsākās vīna ražošana nelielos apjomos. Šobrīd Somijā ir 50-70 nelielas, ģimenes vīna darītavas.
Papildus stādaudzētavai, tika uzsākta vīna ražošana. Saimniecība papildus ražo dažādus augļu un ogu pārstrādes produktus, gadā realizējot apmēram 25000 līdz 30000 vienību un 3-5000 sulas pudeļu gadā. Izmantojot senās receptēm gatavotus ogu un augļu džemus, želejas un sulas, tiek piedāvāti interesanti vietējie produkti piemēram, sinepes ar konjaku un vīnā marinēti ķiploki. Augļi un ogas, kas nepieciešami vīna un liķiera gatavošanai tiek iegādāti tikai no vietējiem augļu un ogu audzētājiem. 80% no produkcijas tiek realizēta uz vietas savā veikalā. Pārējais produkcijas daudzums tiek piegādāts citām tirdzniecības vietām reģionā. Eksports praktiski nenotiek. Pēc Ziemassvētkiem pieprasījums strauji krītas, šajā laikā tiek veltīts laiks ražošanai. Pētot uzņēmuma mērķauditoriju, saimniekiem par pārsteigumu atklājās, ka galvenais vīna pircējs ir pusmūža sievietes un seniori apmēram septiņdesmit gadu vecumā. Kā atzīst, tad vīna baudīšanas kultūra Somijā aizsākās apmēram pirms 15 gadiem. Somijā ir noteikts ar likumu, ka alkohola degustācija ir stingri nodalīta no tirdzniecības, tas nozīmē, ka degustācijām tiek paredzēta atsevišķa telpa un tirdzniecība notiek tikai veikalā.
Laurian Strutsitila strausu ferma
Laurian strausu saimniecība audzē ap 10 strausu, kas tiek izmantoti gaļai. Mājas pagalmā vasaras mājā iekārtots veikals, kurā var iegādāties dažādus dekorus un priekšmetus, kas izgatavoti no strausu ādas, spalvām un olu čaumalām.
Vietējais gaļas un zivju veikals Takaladon Liha ja Kala
Takaladon Liha ja Kala gaļas un zivju veikala atvērts 2011. gada martā. Pirms tam saimnieks 15 gadus bija nostrādājis gaļas veikalā kā pārdevējs, apgūstot visas ar gaļas pārstrādi saistītas praktiskās iemaņas. Uzņēmums iepērk gaļu un zivis tikai no vietējiem ražotājiem, tad daļa produkcijas tiek realizēta svaigā veidā, bet daļa tiek pārstrādāta. Uzņēmuma produkcija ir ļoti plaša, var nopirkt kūpinātu gaļu, desas, ruletes un kūpinātas zivis.
Kūpināšanu veic ar alkšana malku, noturot gaļu 85º C temperatūrā, apmēram 30 stundas. Produkcija tiek realizēta uz vietas, savā veikalā, kas atrodas apmēram 15 min. braucienā no tuvējās pilsētas Haminas, kurā dzīvo, vairāk kā 21 000 iedzīvotāju. Nedēļas pirmajā pusē notiek produktu ražošana, bet nedēļas otrajā pusē, sākot ar ceturtdienu, atvērts ir veikals. Jautājot, vai uzņēmējs nedodas savu produkciju tirgot ārpus uzņēmuma, saimnieks atbildēja ar pretjautājumu-Kāpēc gan tas jādara? Savs veikals dod iespēju pilnībā realizēt saražoto produkciju. Latvijā pamatā mazie ražotāji, tai skaitā ražošanas uzņēmumi mājas apstākļos pārsvarā savu produkciju dodas realizēt uz lielpilsētām, kur koncentrējās vislielākā pirktspēja. Jāatzīmē, ka šis uzņēmums neatrodas pilsētas centrā. Dažas produktu cenas (kūpinātas ribiņas 6.66EUR/kg; liellopa fileja 55.00 EUR/kg; olas 0.25 centi/gab.; meža cūkas gaļa 40 EUR/kg; alnis 60 EUR/kg; zivju ikri 35 EUR/kg). Attiecībā uz pārtikas un veterinārā dienesta kontrolēm, saimnieks skaidro, ka dienesta pārstāvji iepriekš nebrīdina un ierodas apsekot uzņēmumu. Gadā apmēram 2-5 reizes tiek apsekots šis uzņēmums. Ja inspektoram jāpavada vairāk kā stunda konkrētā uzņēmumā, tad tas tiek aprēķināts kā maksas pakalpojums. Nedēļā uzņēmums realizē apmēram 10 cūkas, nokūpina apmēram 100 kg zivis. Atšķirībā no Latvijas, Somijā ir citas tradīcijas attiecībā uz zirga gaļas izmantošanu. Šajā uzņēmumā nedēļā tiek pārstrādāti 100kg zirga gaļas.
Veikals strādā noteiktās dienās, mūsu apmeklējuma laikā nav tirgošanās diena, tāpēc nevaram klātienē apskatīt gaļas un zivju produkciju, bet tiek piedāvāti citi produkti, sinepes, konservi, marinēti ķiploki.
Olkihattu restorāns
Olkihattu ir ģimenes uzņēmums , kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus un ēdienu gatavošanā tiek izmantoti vietējie pārtikas produkti. Saimniecībā strādā māte, tēvs un dēls. Restorāna telpas tiek piedāvātas dažādu saviesīgu pasākumu organizēšanai. Līdz 1990. gadam saimniecībā tika audzēti liellopi, pēc tam graudi. Kopumā, saimniecība apstrādā 60 ha zemes un nodarbojās ar bioloģisko lauksaimniecību. 2003. gadā saimniecības klēts tika rekonstruēta un pārveidota par restorānu. Ģimenes jaunākais dēls iegūstot pavāra profesiju, izlēmis strādāt savā saimniecībā, piedāvājot ēdināšanas pakalpojumu. Saimniecība iznomā zemi uzņēmējam, kas piedāvā iespēju spēlēt golfu. Šāda sadarbība ar abpusēji izdevīga, jo golfa klienti labprāt izmanto ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz šī ģimenes saimniecība.
Aktīvajā sezonā, uzņēmumā dienā apgrozās 100 klienti dienā, bet nesezonā šis skaits apgrozās vienā nedēļā. Saimnieki plāno iegādāties divus zirgus izjādēm. Grupas viesošanās laikā pavārs piedāvā Meža sēņu zupu, pašu audzētus salātus, vistas risoto un biezpiena, zemeņu krēmu.
Seppala aitu ferma
Kopš 2011. gada saimniecībā uzsāka audzēt vietējās šķirnes aitas. Tiek realizēta jēra gaļa un dažādi izstrādājumi no aitas vilnas – čības, zeķes, aitas vilnas paklāji. Saimniecība piesaistot ES finansējumu būvē jaunu aitu fermu. Plānots, ka jaunajā mītnē atradīsies līdz 120 aitām. Paši saimnieki augstu vērtē vietējās šķirnes. Lai nodrošinātu jēra gaļas nepārtrauktu realizāciju, dzimstība tiek plānota visa gada garumā. Kautuve atrodas 80km attālumā, gala produkti no kautuves pa tiešo tiek piegādāti klientiem. Saimniekiem pašiem nešķiet, ka attālums līdz kautuvei būtu nepārvarams. Ja palielināsies aitu skaits saimniecībā, tad saimnieki plānos ierīkot paši savu kautuvi. Pagaidām tas vēl neatmaksājās. Kā stāsta saimnieki, jēra gatavība realizācijai ir aptuveni 5-10 mēneši. Populārākie no vilnas pārstrādes produktiem ir vilnas zeķes un čības. Saimnieki šos produktus dodas tirgot uz tirdziņiem. Produktu cenas ( vilnas zeķes 18 EUR, aitas āda ar vilnu 120 EUR, filcēti cimdiņi 12 EUR).
Leader projekti realizēti Klamila ostā, kur darbojās vietējie zvejnieki un ir izveidotas jahtu īpašnieku un zvejnieku nevalstiskās organizācijas dažādu projektu īstenošanai. Tāpat osta piedāvā ekskursijas pa jūru.
Tikšanās ar Somijas pārstāvjiem
Vienā no semināra dienām tikām iepazīstināti ar somu vietējās kopienas darbību projektu realizēšanā un sabiedriskās dzīves organizēšanā, tika prezentētas kokos iestiprināmas teltis un tika organizētas darba grupas, kurās viens no uzdevumiem bija no spagetti makaroniem un maršmelāniem izveidot pēc iespējas augstāku torni.
Semināra pēdējā dienā tiek organizēta tikšanās ar citām Somijas VRG, kas dalās savā pieredzē par starptautisko projektu īstenošanu, un darba grupa, kuru organizē Igaunijas VRG pārstāvji par starptautiska projekta aktivitātēm, kuru plānots realizēt sākot no 2016. gada.
Ievērības vērta ir vieta, kurā tiek organizēts seminārs, jo tiekam aizvesti uz lauku, kur vidū stāv šķūnis, no sākuma esam neizpratnē, vai tiešām šeit visu dienu plānots uzturēties, tomēr bažas ir īslaicīgas, jo šķūņa iekšpusē sagaida siltas un mājīgas telpas un laipna saimniece, kura ir šīs ēkas īpašniece un vienlaikus uzņēmēja, piedāvājot viesiem pusdienās no vietējiem produktiem gatavotu maltīti.
Ahola saimniecība (http://www.aholafarm.fi/)
Saimniecība ir ģimenes uzņēmums, kura vadīšana nonāk no paaudzes un paaudzi, tā darbības jomas ir gana interesantas, viena no tām ir iepazīstināšana ar seno lauku dzīves veidu un tā vērtību saglabāšana. Saimniecībā tiek organizētas kopīgas aktivitātes siena savākšanā un ražas novākšanā, pēc tam pie kopīgām vakariņām, tiek stāstīts par senajām tradīcijām siena vākšanā Somijā. Somijas dabas iepazīšanai tiek piedāvāti tūrisma pārgājieni un senā dūmu pirts. Cita darbības joma saistās ar rallija braucienu organizēšanu pieredzējuša rallija braucējā pavadībā. Vēl saimniecība piedāvā organizēt laulības mežā, jo ir izveidots altāris un sēdvietas mežā brīvā dabā. Visiem interesantajiem piedāvājumiem pēc pasūtījuma var tik nodrošināta ēdināšana. Šajā reizē mūsu pusdienas tiek klātas jau pieminētajā šķūnī. Vietējā ēdiena baudīšanu īpašu padara glītais galda noformējums un interesanti veidotie koka trauki.
Somijas pieredzi iepazīstot, izkristalizējās galvenā doma par redzēto. Lai kādi būtu dabas resursi, ES atbalsta iespējas un uzņēmējdarbības pieredze, vislielākā vērtība, kas paliek atmiņā ir somu saliedētība, savu nacionālo vērtību godāšana, vienkāršs, bet pārdomāts dizains, spēcīga vietējo produktu ražošana dažādās nozarēs, kā arī to plašs patēriņš uz vietas reģionā. Tās ir lietas, ko Latvijā var mācīties gan sabiedriskais, gan privātais sektors. Latvijā jākāpina vietējo preču un produktu patēriņš reģionos uz vietas.
Darba grupas sanāksmē par starptautiskā projekta īstenošanu tiek prezentēta projekta ideja, galvenās aktivitātes un nākamie soļi projekta sagatavošanā. Projekta devīze ir Par ilgtspējīgu lauku uzņēmējdarbību! Projekta mērķa grupas ir mazie uzņēmumi un lauku saimniecības, kuru preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā ir iesaistījušās vairākas paaudzes. Lai mums izdodas!!!
Rakstu sagatavoja:
Līga Švānberga, Lauku partnerības „Lielupe” vadītāja un
Videga Vītola, biedrības „Pārtikas amatnieki” pārstāve un LLKC Jelgavas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante