Kultūras mantojums ir dzīvs, ja tas ir iesakņojies mūsu sirdīs un ikdienā!

Biedrība Lauku partnerība “Lielupe” ir uzsākusi starptautiska sadarbības projekta “Dzīvais lauku kultūras mantojums” sagatavošanas darbus.

No 1. līdz 4. septembrim trīs pārstāvji no Jelgavas novada devās vizītē uz Somiju, kur tos sirsnīgi uzņēma partnerība Aktiivinen Pohjois-Satakunta Ikalinen reģionā. Vizītes laikā notika tikšanās ar projekta partneriem, kā arī iepazināmies ar kolēģiem no Zviedrijas – Leader Linné Småland.

Kopīgās sadarbības projekta būtība atklājas atziņā: vasarā visi ciemi ir skaisti, bet, lai izceltos, nepieciešams kaut kas unikāls. Unikalitāte ir dzīva tikai tad, ja ir cilvēki, kas to kopj.

Somijas partneri, uzsākot vizīti, uzsvēra: “Dažreiz pietiek ar vienu cilvēku, lai vieta kļūtu unikāla.” Šī doma kļuva par mūsu vizītes vadmotīvu. Vietās, kur viesojāmies, sastapām iedzīvotājus, kuri ar brīvprātīgo darbu atdzīvina savus ciemus. Viņu hobiji, aizraušanās un intereses ir pārvērtušās entuziasmā, kas iedvesmo arī citus un rada jaunus projektus.

Oma Tupa kopienas centrs – nevalstiskās organizācijas entuziasti atjaunoja ilgstoši pamestu ēku, kas šodien ir kļuvusi par koncertu, apmācību, izstāžu un meistarklašu vietu. Šeit apskatāma arī unikāla leļļu kolekcija ar Somijas tautas tērpiem.

Uzzinājām arī par reģiona vijolnieku tradīcijām un akardeona muzeju. Notika kopīga diskusija, kā valsts ietaupījumi organizāciju finansējumam ietekmē kultūru un kā kopienas to risina.

Kompi iepirkšanās centrā apskatījām kādi risinājumi ieviesti tukšu iepirkšanās telpu atdzīvināšanai. Šeit biedrības, arī vietējā pašvaldība, ierīko izstāžu zāles un brīvā laika pavīšanas vietas bērniem, ar iespēju zīmēt un veidot izstādes.

Jämi Aviācijas mantojuma ekspozīcija, tika atjaunota pirms pāris gadiem. Šī reģionā ir īpaša vieta, kas piedāvā aviācijas un dabas tūrismu vienkopus. Arī šeit kultūras mantojumu iedzīvina vien daži entuziastiski vietējās kopienas pārstāvji. Kāds talantīgs vīrs izgatavo gleznas no smalka finiera loksnēm un nākošajā gadā šeit jau plānotas viņa izstādes un meistardarbnīca.

Rajalahti bioloģiskā saimniecība specializējas aitkopībā, vistkopībā un lauku sētas dzīves izziņā. Ik pēc diviem gadiem tā piedalās Somijas partneru rīkotajās “Atvērto pagalmu dienās”, kur saimnieki allaž sagatavo jaunu un atšķirīgu programmu saviem apmeklētājiem.

Šis pasākums ir ļoti populārs reģionā – daudzas organizācijas un saimniecības atver savas durvis, lai uzņemtu viesus, pacienātu ar vietējiem gardumiem un dalītos savās vērtībās.

Rajalahti saimniecība rīko arī pašas nelielus pasākumus, piemēram, bērnu dienas, kas piesaista jaunus apmeklētājus un ļauj tuvāk iepazīt lauku dzīvi.

Pirmās dienas noslēgumā piedalījāmies kulinārijas kursos, ko lauku partnerība regulāri piedāvā saviem iedzīvotājiem. Kopā ar vietējās kopienas brīvprātīgajiem gatavojām sev vakariņas, izmantojot ēdienkarti, kas veidota no labākajām iepriekšējo nodarbību receptēm. Tā kā šis reģions ir izteikti lauksaimniecisks, galvenais akcents bija uz siera gatavošanu no vietējā piena. No rudens dārzeņu ražas tapa divas dažādas dārzeņu biezeņzupas, bet kulinārijas piedzīvojumu papildināja īpaša skujkoku dzēriena degustācija.

Gatavošana norisinājās vietējā skolā, kur tikāmies arī ar Jämijervi pašvaldības mēru Aku Autio. Viņš pastāstīja, kā darbojas pašvaldības Somijā un kādas ir to galvenās funkcijas. Pašvaldības galvenie uzdevumi ir nodrošināt izglītību, pamata veselības aprūpi un sociālos pakalpojumus, savukārt kultūras un izklaides joma tiek atstāta pašu kopienu ziņā. Tādēļ pašvaldība cieši sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, atbalstot un veicinot iedzīvotāju iniciatīvu īstenošanu.

Otrās dienas rītā devāmies uz ciematu Pohjois-Parkano, kas ir lielisks piemērs tam, kā, sadarbojoties ar dažādām biedrībām, iespējams uzturēt daudzveidīgas aktivitātes visa gada garumā.

Vecā skola, kas tika slēgta 2017. gadā, ar Leader finansējuma atbalstu ir atjaunota un pārtapusi par vietu pasākumiem, hobijiem, dažādām nodarbībām un kopienas tikšanās reizēm. Blakus atrodas arī mednieku kluba namiņš ar pirti, kas papildina ciema piedāvājumu un rada vēl plašākas iespējas kopienas aktivitātēm.

Rosību šajā vietā nodrošina paši ciema brīvprātīgie, cieši sadarbojoties ar citām organizācijām. Tas apliecina, ka kopienas entuziasms un sadarbība spēj radīt dzīvīgu un pievilcīgu vidi arī nelielā ciematā.

Īpašu apbrīnu izpelnījās Ņevas-Lili ģeoparks.
Šeit pārsteidza pašvaldības inovatīvā pieeja – ierīkota atpūtas vieta ar brīvi, bez maksas pieejamu pirts namiņu, kas vienmēr ir atvērts un gaida savus pirts mīļotājus.

Ezera apkārtnē izveidotas purva laipas, kas aicina uz nesteidzīgām pastaigām dabā. Īpaši ievērības cienīgs ir fakts, ka šīs laipas ierīkojuši paši vietējie iedzīvotāji brīvprātīgā darbā, apliecinot ciešo saikni ar savu vidi un vēlmi padarīt to pieejamu visiem.

Tālāk devāmies pāri Leader teritorijas robežai uz kaimiņu pašvaldību Kauhajoki.
Šeit mūs sagaidīja neparasta mākslas pieturas vieta, kas sākotnēji izveidota kāda zemnieka iniciatīvā, bet šobrīd tiek apsaimniekota biedrības pārziņā. Īpašā ideja – radīt skulptūras no atkritumiem, piešķirot tiem jaunu, māksliniecisku elpu.

Šis radošais galamērķis ir daļa no “Mākslas ceļa” maršruta, kas vijas cauri Karvijas un Kauhajoki pašvaldībām, ļaujot ceļotājiem iepazīt vietējās kopienas unikālās kultūras izpausmes.

Šī tematiskā mākslas ceļa veidošanas gaitā, tiek popularizēti daudzi šādu pakalpojumu sniedzēji reģionā. Tāpēc ir viegli ieplānot ceļojumu uz šo teritoriju uz vairākām dienām.

Vietā, kur agrāk bija neliela skola, bet šodien ierīkotas telpas teātra spēlēšanai, dažādiem pasākumiem, mūs sagaida ar mājās gatavotām pusdienām.

Mūs atkal iespaidoja biedrības daudzveidīgās un unikālās kultūras aktivitātes, piesaistot māksliniekus un dažādas radošas aktivitātes, kas piešķir šai vietai unikalitāti.

Kā mūsu pēdējais galamērķis šai izziņas braucienā, iepazīstot dzīvo lauku kultūras mantojumu bija Skantzs kultūras centrs, kuru vada pašvaldības vadītāja Tarja Hosiasluoma. Šeit vēsturiski bijis cietoksnis. Tas ir labs piemērs tam, kā jaunbūve var iedvesmoties no kultūras mantojuma, pat ja jaunais mērķis pilnībā atšķiras no sākotnējās nozīmes.

Vizītes laikā kopīgi pārrunājām projekta norisi un katra partnera plānotās aktivitātes.

Somijas partneri dalījās ar savām iecerēm, piemēram, ar “Ciema krustvecāku/mentoru programmu”. Tā paredz, ka brīvprātīgie vietējie iedzīvotāji palīdz jaunpienācējiem iekārtoties ciemā, sniedz informāciju par pakalpojumiem, organizācijām, brīvā laika iespējām un mājokļiem, kā arī palīdz atrast nepieciešamos kontaktus ikdienas vajadzībām – piemēram, galdnieku vai kurināmā piegādātāju. Brīvprātīgie aicina jaunpienācējus piedalīties ciema un pašvaldības aktivitātēs, sniedz atbalstu un drošības sajūtu.

Īpaši interesanta bija aktivitāte “Mazie ciema saimnieki”, kuras mērķis ir parādīt vienkāršo ikdienas dzīvi – zveju, ogošanu, kopā būšanu. Šajā iniciatīvā jau piedalījušies desmit vietējie iedzīvotāji. Tās princips ir šāds: kāds brīvprātīgais uz 3–4 dienām pārņem pašvaldības Instagram kontu un dalās ar savu ikdienu pozitīvā gaisotnē. “Mazie ciema saimnieki” var būt gan pastāvīgie iedzīvotāji, gan vasarnieki vai ciema viesi, kas bieži pavada tur laiku.

Šeit atkal uzsvars tiek likts uz unikalitāti, ko rada katrs cilvēks – jo tieši personīgās pieredzes un stāsti padara kopienu īpašu.

Latvijas pārstāvju komanda atgriezās mājās ar skaidrām iecerēm sadarbības projekta aktivitātēm Jelgavas novadā. Apkopojot pieredzēto, secinājām, ka, atšķirībā no Somijas lauku kopienām, kur kultūras mantojuma saglabāšana lielākoties ir pašu iedzīvotāju ziņā, Latvijā situācija ir citāda. Lai gan izaicinājumu netrūkst arī pie mums, tomēr kultūras jomu aktīvi stiprina un atbalsta arī pašvaldība. Tādēļ Lauku partnerība “Lielupe” savu pienesumu virzīs mērķtiecīgi – uz konkrētu kultūras mantojuma jomu stiprināšanu, kur tas visvairāk nepieciešams.

Sadarbības projektā Jelgavas novadā plānots popularizēt senās amatu prasmes, organizējot meistarklases seno grīdas klājumu restaurācijā, kā arī māla un skalu apmetuma veidošanā.

Lai šīs specifiskās zināšanas iegūtu pārmantojamību un nonāktu pie jaunās paaudzes, tiks sagatavots arī digitāls metodiskais materiāls. To varēs izmantot gan restauratora profesijas skolēni Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā, gan vēsturisku māju īpašnieki novadā un citviet Latvijā, kas, sekojot konkrētām instrukcijām “soli pa solim”, varēs paši iedzīvināt šīs senās prasmes mūsdienās.

Projekts veicinās arī restauratoru kopienas sadarbības tīkla izveidi, sniedzot iespēju gan profesionāļiem, gan jaunajiem speciālistiem apgūt jaunas zināšanas, dalīties pieredzē un veidot ciešāku starppaudžu sadarbību. Īpaša nozīme būs projekta noslēguma konferencei Zaļenieku pagastā, kas kalpos kā platforma, lai prezentētu gūtās atziņas, demonstrētu apgūtās prasmes un iedvesmotu turpmākai sadarbībai.

Projekta ietvaros 2026. gada pavasarī Jelgavas novadā uzņemsim Somijas kolēģus, savukārt 2027. gada rudenī dosimies pieredzes apmaiņā pie partneriem Zviedrijā.

Pieredzes vizītē piedalījās: Dace Vīpule-Kuļika, direktores vietniece, mācību darbnīcu "Restauratoru nams" vadītāja, Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskolā, Roberts Grinbergs, tūrisma pakalpojumu attīstības speciālists Lielvircavas muižā un Videga Strautniece Biedrības Lauku partnerība “Lielupe” projektu vadītāja.

Projekts “Dzīvais lauku kultūras mantojums”, Nr. 25-00-C0LA19.331-000001, tiks īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam pasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana”.