Kas ir pārtikas amatniecība?

Tā ir pārtikas produktu gatavošana nelielos apjomos, kas tiek veikta mājas apstākļos. Tie ir produkti, ar augstu pievienoto vērtību, jo gatavoti ar individuālu pieeju, līdz ar to tajos atspoguļojās gan paša ražotāja, gan vietējās apkārtnes raksturs. Tieši tāpēc šos produktus sauc par vietējās identitātes produktiem.

2011.gadā, LLKC, Jelgavas konsultāciju biroja speciālisti veica pētījumu, lai noskaidrotu kāda ir pašreizējā situācija šajā jomā un kādas ir attīstības iespējas novados.

Tika analizēti PVD Dienvidzemgales pārvaldē reģistrēto pārtikas amatnieku dati un paralēli veikta aptauja, lai noskaidrotu, cik lielā mērā ir populāra lauksaimnieku vidū doma par produktu pārstrādi un realizāciju kā tādu.

Pētījuma rezultātā noskaidrojās, ka uz 2011.gada decembri, PVD Dienvidzemgales pārvaldes uzskaitē Jelgavas un Ozolnieku novados kopā ir 38 pārtikas amatnieki. Populārākā nozare ir augu izcelsmes produktu pārstrāde, pamatā tie ir ( dārzeņu pārstrādes produkti-skābēti kāposti, vārītas bietes, dažādi konservi, sulas), ar to nodarbojās 72% no reģistrētajiem pārtikas amatniekiem. Maz pārstāvētas tādas jomas kā maizes un miltu izstrādājumu ražošana, kas sastāda 8%, (tie dažādi konditorijas izstrādājumi), piena produktu ražošanu 5%, bet gaļas pārstrādes produkti 3%. Nav reģistrētas tādas darbības jomas kā zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos, olu produktu ražošana un ēdienu gatavošana mājas apstākļos.

Ko dod šāds nodarbošanās veids un kam tas ir izdevīgs?

Pārtikas amatniecība ir mazās uzņēmējdarbības veids, kas izmantojams gan nelielai lauku saimniecībai savas darbības dažādošanai, kur izaudzētajiem lauksaimniecības produktiem tiek piešķirta pievienotā vērtība, gan lauku iedzīvotājiem, ģimenēm, kas sadarbojoties ar produktu audzētajiem veic produktu pārstrādi, kā arī tas var būt kā papildus ienākums pensionāram laukos. Pēc aptaujas rezultātiem pārtikas amatniecība vidēji sastāda 30% no kopējiem ienākumiem tiem, kas paralēli nodarbojās ar lauksaimniecības produktu audzēšanu, vai kādas citas nozares darbību. Pēc aptaujas datiem, tikai 20% sastāda tie pārtikas amatnieki, kuru ienākumus pilnā apmērā veido tikai pārtikas produktu ražošana.

Šāds nodarbošanās veids ir salīdzinoši vienkārši uzsākams, jo neprasa lielus ieguldījumus, kā tas ir ražošanas uzņēmumos. Galvenā atšķirība ir ražošanas telpas, jo pārtikas amatnieks to var darīt savā mājas virtuvē, nodalot privāto pārtikas sagatavošanu no komercdarbības. Nodokļu likumdošana uz pārtikas amatnieku attiecās kā uz jebkuru, kas vēlās uzsākt saimniecisko darbību.

Pēc aptaujas rezultātiem, starp pārtikas pārstrādātājiem ir tādi, kas nav reģistrējuši savu darbību, bet nodarbojās ar produkcijas realizāciju dažādos veidos ( pievedot klientam klāt, pārdodot ražošanas vietā, vedot uz tirgu, vai atdodot starpniekiem). Kā galvenais nereģistrēšanās šķērslis ir likumdošanas barjera un mazie saražotās produkcijas apjomi, kā arī zems informētības līmenis par reģistrēšanās procesu un turpmākajām saistībām ar PVD un VID. Lauku iedzīvotāji Jelgavas un Ozolnieku novados ar interesi iedziļinās šī uzņēmējdarbības veida uzsākšanā un apzinās, ka nepieciešamas ir gan likumdošanas gan, praktiskās zināšanās.

Pastāv šķēršļi, kas kavē šīs jomas sekmīgu darbību: likumdošanas skaidrojumu trūkums, kas apgrūtina noteikumu izpratni un ievērošanu dzīvē, sekmīgāku realizāciju kavē apstāklis, ka nosacījumi neparedz mājās gatavotās produkcijas atdošanu vietējā kafejnīcā, vai veikalā, jo var nodarboties tikai ar tiešo tirdzniecību, vai pārdodot produkciju savā, vai pārtikas amatnieku kooperatīva veikalā. Nosacījums, ka tikai atzītās kautuvēs var iegūt gaļu, mazajiem pārstrādātājiem būtiski sadārdzina izmaksas. Tiek norādīts, ka grūti konkurēt ar lielražotājiem un importa produkciju, cenu un realizācijas termiņu ziņā, nav spēcīga kooperatīva, kas apvieno un nodrošina realizācijas apjomus. Salīdzinoši mazs vietējais tirgus ar zemu pirktspēju, kas patiesībā ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem.

Kas būtu jādara, lai sekmētu šīs jomas attīstību novadā?

Lai sekmētu šo jomu, nepieciešama ir kompleksa pieeja:

1. No vienas puses nepieciešams regulāri celt zināšanu un informētības līmeni par aktualitātēm šajā jomā, nodrošinot pārtikas amatniekiem aktuālās informācijas pieejamību. Nepieciešamas apmācības, kas ietver gan likumdošanas skaidrojumu, gan praktiskas zināšanas pārtikas amatnieku konkurētspējas sekmēšanai. Nepieciešama informācija par iekārtām, kas būtu piemērotas produktu gatavošanai mājas apstākļos. Būtisks ieguldījums ir labo piemēru popularizēšana, kas iedvesmo pārējos darboties.
2. Pārtikas amatniecība jākombinē ar tūrisma, īpaši ar lauku tūrisma nozari, kur pārtikas amatnieku gatavotā produkcija tiek cildināta kā vietējās nozīmes produkts, ko var piedāvāt arī ārzemju tūristiem. Šeit liela nozīme ir kultūras mantojuma piesaistei un prasmei to pasniegt radoši, mūsdienu apstākļiem un pircēju pieprasījumam atbilstoši.
3. Sadarbojoties novada pašvaldībai un nevalstiskajām organizācijām novadā, nepieciešams aktualizēt instrumentu, kas popularizētu un izceltu, pārtikas amatniekus Jelgavas un Ozolnieku novados. Tas varētu būt vietējā produkta zīmols, kas kalpotu kā brīvprātīgās kontroles shēma un kvalitātes garants. Informācija par vietējiem pārtikas amatniekiem jāievieto novada mājas lapā, tādā veidā apkopojot un izplatot informāciju par vietējiem ražotājiem. Šādu pieredzi īsteno citu novadu pašvaldības Latvijā. ( piem. Rūjienas novads, www.rujiena.lv).
4. Būtisks būtu pašvaldības atbalstīts un izveidots vietējo pārtikas amatnieku tirdziņš, kas tirgus dalībniekiem būtu bez maksas. Pēc citu novadu pieredzes, var veidot vietējo produktu dāvanu grozus, kuros vietējie produkti tiek izmantoti kā dāvanas, ko attiecīgi noformējot izmanto pašvaldības iestādes un citas vietējās organizācijas. Tas kalpotu kā vietējo pārtikas amatnieku popularizēšanas instruments. Šāds atbalsta veids ir ļoti nepieciešams, lai pārtikas amatnieki sajustu, ka vietējā pašvaldība atbalsta un cildina savus mazos uzņēmējus un viņu gatavotos produktus.
5. Nepieciešams ir finanšu atbalsts, darbības uzsākšanai un paplašināšanai, kas ir vienkārši apgūstams arī fiziskām personām, jo aptauja rāda, ka PVD reģistrētie 67% pārtikas amatnieki ir fiziskas personas, kas reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji. Lai sekmētu pārtikas amatnieku un likumu izdevēju abpusēju izpratni gan par likumdošanu, gan par nozares specifiku, nepieciešama nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas amatniekus un aizstāv viņu intereses. Šāda veida organizāciju ir lietderīgi veidot Latvijas mērogā, lai tiktu aizstāvētas pārtikas amatnieku intereses visā Latvijā.
6. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir produkcijas noiets. Nepieciešama ir savstarpēja kooperācija, jo grūti ir konkurēt ar lielveikalu produkciju. Aptauja parādīja, ka piedalīties kooperatīva veidošanā ir gatavi 35% pārtikas amatnieki, bet maz ir tādu, kas paši gatavi aktīvi veidot kooperatīvu. Viens no pārtikas amatnieku sadarbības veidiem meklējot noieta tirgu, ir sadarbība starp dažādu produktu ražotājiem, (piem. siers un maize), lai spētu pircējam piedāvāt dažādus pārtikas produktus vienlaicīgi.
7. Pārtikas amatnieku produkcija nav masveida produkcija, tāpēc tā ir piemērota veidojot dažādus nišas produktus: korporatīvās dāvanas, suvenīrus, mazi iepakojumi, specifiska produkcija noteiktai mērķa grupai, ko neražo lielražotāji. Jāpiedomā pie fasēšanas un iesaiņošanas materiāliem un produktu dizaina.

Iedarbinot visus augstāk minētos „mehānismus”, iespējams sekmēt pārtikas amatniecības attīstību novadā. Lai tas notiktu, jāsadarbojas pašvaldībai, vietējām kontrolējošajām iestādēm (PVD un VID), izglītošanas un informēšanas procesa nodrošinātājiem novadā, nevalstiskajām organizācijām un pašiem pārtikas amatniekiem.